Leigojam i Pīdzīdam
Mikeļam Bukšam 110
Trešdiņ, 1. junī, Bolvu nūvodā ar pīmiņas pasuokumu 110. jubilejā tiks gūdynuots literaturas i kulturas viesturnīks, volūdnīks i publicists Mikelis Bukšs (1912–1977), vīns nu īvārojamuokūs latgalīšu (latgaļu) trimdas kulturas darbinīku. Ar pīmiņas strieči i bārnu folkloras kūpu i kapelu koncertu Bukšs tiks gūdynuots sovā dzymtajā pusē – Škilbānu pogosta Plešovas cīmā.
Īvārojamais latgalīšu (latgaļu) trimdas kulturas darbinīks – literaturas i kulturas viesturinīks, volūdnīks i publicists Mikelis Bukšs dzims 1912. goda 1. junī Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta Plešovā. Dzeivuojs i muocejīs Baļtinovā i Rēzeknē, struoduojs Aglyunā, Rēzeknē i Daugovpilī, bet 1944. godā nūbraucs biegļu gaituos iz Zvīdreju, kur vadejs tuoluokū dzeivi. Dzeivuodams Zvīdrejā, Bukšs aktivi dorbuojās trimdas sabīdryski politiskajuos organizacejuos, jis bejs vīns nu latgalīšu organizaceju dybynuošonas iniciatoru i vadeituoju. Kuo zynuotnīks pietejs latgalīšu kulturas i literaturas viesturi i volūdu, sarakstejs nūzeimeigus pietejumus Latgolas kulturviesturē. Myužeibā nūguojs 1977. godā i paglobuots Stokholmā, iz kopa pastateits pīmiņas akmiņs ar uzrokstu “Latgolas dvēseles tulks”. Mikeļa Bukša davuma gūdynuošonai pīminekli pastateiti ari Rēzeknē i Plešovā pi dzymtuo dvora.
1. junī Mikeļa Bukša dzimšonas dīna tiks svieteita Bolvu nūvodā – pušdīnis laikā ar sasapuļciešonu pīmiņas striečei Baļtinovas pogosta Merkuzīnes kopūs, kur paglobuoti Bukša dzymdynuotuoji, nu vīnā stuņdē piec pušdīnu Škilbānu pogosta Plešovā pi Bukša dzymtuo dvora, kur byus svātku sasatikšona ar Upītes Baļtinovas, Rekovas, Viļakas i Viduču bārnu folkloras kūpom i kapelom.
Mikeļa Bukša gūdynuošonas pasuokuma organizators, Namaterialuos kulturas montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slisāns stuosta: “Man nu biernības, kod viel muocejūs Upītes pamatškolā, Mikeļa Bukša dzimšonas dīna palykuse pīminie ar pyrmū breivlaika dīnu, sauli, dančīm i rūtaliem Plešovā. Mes ar vacuokim, Ontonu i Irenu Slišānim, kotru godi 1. junie iz tīni braucem. Tān, izaugūt lylam, man ir lepnums, ka dzeivoju tumā pat nūvodā i pogostā, kur dzims izcylais Latgales zynuotnīks. Deļtuo itūgod svātkus svietiesem kūpā ai nūvoda bārnim.”
Jau februarī, 110 dīnas pyrma jubilejas, suocūt dūmuot par Bukša dzimšonas dīnu i aicynojūt Latgolas kulturas darbinīkus, īstuodes i cytus interesentus pasadaleit ar stuostim i atmiņom par Mikeli Bukšu, internetā akceju #SazavasalojarMikeliBukšu aizsuoce Bolvu Centraluo biblioteka, itūs stuostus publicejūt sovā profilā socialajā teiklā “Facebook”. Akcejas idejas autore, bibliotekas vadeituoja Ruta Cibule soka: “Dūmoju, ka Mikeļs Bukšs šupavasar var justīs laimeigs! Juo i juos dzeivesbīdrenes Janinas Bukšs pīnasumu Latgolas izzynuošonā i latgalīša pošapziņas veiduošonā mes daudzynojam jou 110 dīnas pyrms Mikeļa leluos jubilejas. Izaver, ka asam tykuši par lelu sovejūs pulku, kuri naspiej dzeivuot bez Mikeļa rakstietuo vuorda. Deļtup 1. junī vysi, kuru sirdis dzeivoj Latgolai, tiek aicynuoti puļcietīs Merkuzīnes kopūs i Plešovā. Ļustiesem i runuosem par Mikeli!”
Ančipovas pīmines vīta
Pīminam i gūdynojam sovus vactāvus, vacvactāvus.
Izalaušonuos spiele - Pīci Panti
Ūtardiņ, 28. decembrī, Bolvu nūvoda Upītē slāgtuos školas sātā tiks atkluota pyrmuo i cikom vīneiguo izalauzšonas ustoba-spēle latgaliski. Jaunajai izalauzšonas ustobai dūts nūsaukums “Pīci panti”, tei ir veļteita nūvodpietnīkam, dzejnīkam, folkloristam Ontonam Slišānam (1948–2010) i byus daīmama kotram spēlēt grybātuojam.
Izalauzšonas ustobā “Pīci panti”, kab nu tuos tiktu uorā, byus juopadora pīci aizdavumi. Kotram aizdavumam ir pīmaklāts kuods Ontona Slišāna dzejūļs, kas vadynoj spālātuoju dūmas vajadzeigajā vierzīnī. “Pīci panti” idejas autors, Namaterialuos kulturas montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, par jaunumu Upītē soka: “Myusu izalauzšonas ustobā ir treis lītas, kas tū atškir nu cytu leidzeigu ustobu: vusa pyrma, ite vuss ir latgaliski, ūtrei – ite ir bišu strūps i treša – sova vīta ustobā ir lelajim aužamajim stuovim. Taisūt spēli, gribējom, kab dalinīki koč drupeit īpazeist Ontonu Slišānu, juo aizaraušonas, namaterialū kulturu i, saprūtams, ari latgalīšu volūdu.”
Jaunuos izalauzšonas ustobas “Pīci panti” aizdavumus sastatejs Kristaps Auzāns, kurs sovulaik taisejs ari Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” pīduovuotū spēli “Ziedoņa klase” Reigā, kas sajēmuse apbolvuojumu “Kilograms kultūras 2019” kategorejā “Pārsteigums”. Aicynojūt gostūs iz Upīti i īdrūsynojūt spēlēt grybātuojus, izalauzšonas ustobas “Pīci panti” taiseituoji soka, ka spēlei nav vajadzeigas prīškzynuošonas, viņ prasme laseit, īsaklauseit i sasprīst tuoļuokuos reiceibas. Planavuotais ustobas izspēliešonas laiks ir aptyvai vīna stuņde.
Pi idejas par izalauzšonas ustobu eistynuošonas tolkā guojuši Lauku Atbolsta dīnasta LEADER programa ar ustobas remonta projekta atbalsteišonu i Latgolas kulturas programa, kuru eistynoj Vaļsts kulturkapitala fonds, a/s “Latvijas valsts meži” i Latgolas regiona atteisteibas agentura, ar pošas spēles izstruodes atbolstu.
“Pīci panti” oficialuo atkluošona paradzāta 28. decembrī, taišni Ontona Slišāna dzimšonas dīnā, vīnā stuņdē piec pušdīņu. Kuo pyrmuos oficialuos spālātuoju komandas dalinīki paaicynuoti Latvejas Republikas Saeimas deputate Ilga Šuplinska, Bolvu nūvoda vadeituojs Sergejs Maksimovs, latgalīšu kulturas ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Edeite Husare, Latgolas Regionaluos televizejas žurnaliste Beatrise Jakobsone, kuo ari kuods nu Latvejas Radejas Latgolas studejas jaunīšu raidejuma “Pīci breinumi” puorstuovu.
Vaira informacejas:
Andris Slišāns
Namaterialuos kulturas montuojuma centra “Upīte” direktors
Mob. tel. +371 29621058
e-posts: [email protected]
#UpītieDzeiveJauka
Rodūšūs dorbu konkurss
Teik izsludynuots rodūšūs dorbu konkurss veļteits Latgolas patriotam i dzejnīkam Ontonam Slišānam
Dzejnīks, rakstnīks, folklorists, nūvodpietnīks i muokslinīks Ontons Slišāns ir zīmas saulgrīžu bārns, dzims 28. decembrī, bet vuordadīnu svieteja 18. janvarī. Itys laiks Ontonam beja rodūšais laiks, kod jis sovu aktivū darbeibu veļteja Zīmeļlatgolai. Raudzeisim sajust Ontona Slišāna goru – pīsadolūt rodūšūs dorbu konkursā.
Mierkis: aplīcynuot pīdareibu i mīleisteibu sovam dzymtajam nūvodam i styprynuot latgaliskū kulturidentitati.
Organizators: Namaterialuos kulturas montuojuma centrs „Upīte”.
Daleibnīki: Latgolys nūvoda školu školāni i pīaugušī.
Nūtikšonas laiks: 2021. goda 13. decembris – 2022. goda 10. janvars.
Konkursa īdvesmas olūts: Ontona Slišāna dzejūļs:
KOTRU GODU
Kotru godu kaids breinums nūteik.
Div teleišus gūteņa atnas.
Treis jiereņi vuškeņai atskrīn.
Visteņa ūlu bez čaulas izdiej.
Zam ūzula zeiļu pībierst kai dečs.
Vacyns puorstuoj peipiet i olu dzert.
Māmeņa seņgaideitu duovonu nūpierk.
Tieteits nu tierga jaunu mašynu atdzan.
Naktī dabasūs kometu radzu.
Sapynā dīnvydu jyuruos maunu.
Kotru godu kaids breinums nūteik –
I es tuo breinuma gaidu.
Te nūlykums:
Rodusus_dorbu_konkurss_2021_LTG.docx
GŪDI
Šūgod svātku koncertu veiduos #FKUpīte, Unknown Artist, Ethno+Jazz, Dainis Skutelis, Rihards Krilovs. Apmeklietojus sageida dažuodi puorsteigumi. Pasuokumu vadies multimuokslenīce Evika Muizniece.
Pasuokumu atbolsta Valsts Kultūrkapitāla fonds
#FKUpīte 5.vido klips nu diska Padzīdam i...
Upītes Uobeļduorzam 20
Pīzavīnoj svinībuom arī Tu!
Nūzaklausī Upītes Uobeļduorza himnu:
Te apsaver, kuo svinejam 19 godu festivalu
A ituo nūsvinejam Uobeļduorza pilngadību
#FKUpīte jov uznāmuse 4 videoklipus
Muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs” pyrmū reizi skanēs breivā dobā
Sastdiņ, 19. septembrī, iz sasatikšonu aicynoj vacuokais latgalīšu muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs”, bez kura niu jau deveņpadsmitū reizi nav īsadūmuojams rudiņs Zīmeļlatgolā. Ituo goda festivals pyrmū reizi tuo pastuoviešonas viesturē nūtiks breivā dobā. Festivala vadeišona uztycāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam, bet latgalīšu muziķu i literatu vydā byus gon “Dabasu Durovys”, “Laimas muzykanti”, “Unknown Artist”, Anna Rancāne, Ligija Purinaša, Ilze Sperga i cyti, kuo ari gaidomi eipašī gosti – grupa “100. debija”.
“Upītes
Uobeļduorzs” ir vēļ arviņ vīneigais festivals, kurs kotru godu puļcej latgalīšu
literatus i muziķus, īpazeistynojūt gon ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā,
gon aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot kotram grybātuojam. Itūgod
festivala dalinīku vydā ir grupas “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “Laimas
muzykanti”, “Kei-Rei”, “Trešīs Ņutona lykums”, folkloras kūpa “Upīte”, bet ar
literarajim prīšknasumim prīcēs Ligija Purinaša, Anna Rancāne, Ilze Sperga,
Ineta Atpile-Jugane, Mārīte Slišāne, Karonhisake, Annele Slišāne, kuo ari Māris
Mičerevskis. Itūgod festivala vadeišona uzticāta raidejumu i pasuokumu
vadeituojam Kozmenam (aba Mārtiņam Kozlovskim), kuruo dzymtas saknes ir taišni
Zīmeļlatgolā, bet eipašūs gostu gūdā itūreiz byus grupa “100. debija”. Izmainis
pīdzeivuos ari festivala formats – tys pyrmū reizi nūtiks uorā, eipašajā Upītes
cīma solmu ruļļu estradē, kas vosoras golā sataiseita cīma centrā i tikū
prīciejuse Upītes svātku pasuokumūs. Gaidūt festivalu, tuo reikuotuojs Andris
Slišāns soka: “Uobeļduorzs Upītē byus jau deveņpadsmitū reizi, nu pyrmū reizi
izīsim uorā nu īrostūs kluba sīnu, deļ tuo cīši ceram iz lobu laiku, jo loba
festivala atmosfera byus tuopat!” Bet dzejneica Anna Rancāne pībiļst, ka ituo
goda festivalu nadreikst laist garum, jo kod gon vēļ byuškūt tuoda izdeveiba –
skaiteit dzeju solmu cysu ruļļūs.
Meilas
aiļu i dzīšmu festivala “Upītes Uobeļduorzs” aizsuokums meklejams 2002. godā, i
tys ir vacuokais da ituo nūteikūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma
idejas autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurš
sovulaik īsadūmuoja sataiseit sovpateigu dzejas dīnom veļteitu festivalu, kab
popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Pošu reizi festivala organiziešonu
turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai
kasgadeju latgalīšu sasatikšonas reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda.
Festivala
īejis beleti byus nūpārkami gon bezrindas.lv, gon iz vītas pyrma nūtikšonas 19.
septembrī, suokums 18.00. Beletu cena nu 17.40 leidz 18.00 byus 3,50 €, bet
piečuok 5,00 €. “Upītes Uobeļduorzs” reikuotuojs ir Namaterialuos kulturas
montuojuma centrs “Upīte”, Viļakas nūvodā, Škilbānu pogosta, Upītie.
Festivala
nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Latvejas Republikas Kulturas
ministreja, Latvejas Nacionalais kultururas centrs, Viļakas nūvoda dūme,
Zīmeļlatgolas laikroksts “Vaduguns” i latgalīšu kulturas ziņu portals lakuga.lv.
Svātki Upītie - Solmu estrādie
Ontons Slišāns - Upītes Kultūrtelpas pamats
Ontona Slišāna Upītes kultūrviestures muzejā ir īkuortuota jauna izstuode. Stosts par Ontonu Slišānu un pamata īlikšonu "Upītes Kultūrtelpai"
Svātki Upītie
Īsuoksem ar Tekstilmuokslas simpoziju.
Turpynuosem ar U`pītes etnografiskuo ansambļa 40 godu jubileju. Skatiesemies treis teātra izruodes i nūsliegsem ar grupas "Dakota" balli.
Pa vydam, spieļuosem, veiduosem i sportuosem.
Napalic molā!
#UpītieDzeiveJauka
π-dzīdam - Īleiguošona
Izdūts Zīmeļlatgolas veiru dzīšmu albums
Viļakas novada folkloras kopa “Upīte” izdevusi
Ziemeļlatgales vīru dziesmu albumu “Padzīdam i…”, kura ierakstā līdzās
folkloras kopas dalībniekiem piedalījušies arī Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis,
Jānis Strapcāns, Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Katrīna Dimanta un citi. Albuma
prezentācija paredzēta 20. jūnijā Upītē notiekošajā pasākumā “π-dzīdam”.
Jaunajā albumā, kas ir jau ceturtais folkloras
kopas albums, iekļautas 17 Ziemeļlatgales dziesmas. Tās savas dzīves laikā no
Upītes puses teicējiem pierakstījis novadpētnieks, dzejnieks, folklorists
Ontons Slišāns (1948–2010). 2009. gadā Ontons Upītes Tautas namā vadīja
meistardarbnīcu “20. gs. pirmās puses visvairāk dziedātās dziesmas Upītes
apkārtnē”, kas bijusi kā ierosme folkloras kopas vadītāja Andra Slišāna idejai
par šo dziesmu ierakstīšanu albumā. 14 albuma dziesmas ir tieši no šīs
meistardarbnīcas, bet tās albumā papildinātas ar vēl trim Upītes puses
dziesmām. Kā mazi bērni vīru dziesmu meistardarbnīcās savulaik piedalījās arī
folkloras kopas dalībnieki, Ontona Slišāna mazbērni Kate un Domeniks Slišāni,
kuri nu ir dziesmu 2020. gada apdaru autori.
Albuma ierakstā līdzās folkloras kopas “Upīte”
dalībniekiem piedalījušies un Ziemeļlatgales dziesmas iedziedājuši arī Latvijā labi
zināmi mūziķi – Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Jānis Strapcāns, Kristaps
Rasims, Guntis Rasims, Katrīna Dimanta, Arnis Slobožaņins, tāpat ierakstā
piedalījušies arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, grupa
“Unknown Artist” un citi.
“Padzīdam i…” vizuālo noformējumu veidojuši Jēkabs
Slišāns un Artūrs Slišāns, dziesmu ierakstus apstrādājis Māris Keišs. Albuma
izdošanu atbalstījuši: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas
Nacionālais kultūras centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.
20. jūnijā Nemateriālās kultūras mantojuma centrs
“Upīte” aicina uz tradicionālo ielīgošanu Viļakas novadā – pasākumu “π-dzīdam”,
kas reizē būs arī jaunā albuma “Padzīdam i…” prezentācijas pasākums. Albuma
prezentācija iecerēta plkst. 17.00, bet vakara koncerta programma no 18.00.
Pasākumā šogad piedalīsies folkloras kopa “Upīte”, grupa “Unknown Artist”,
grupa “All Day Long”, kā arī “The Evening Sun” un apvienība “Kei-Rei”. Ieeja
albuma prezentācijas pasākumā bezmaksas, vakara koncertā – 1,00 €, nopērkot
biļeti iepriekšpārdošanā bezrindas.lv. Pasākuma norisē tiks ievēroti visi
šobrīd noteiktie pulcēšanās ierobežojumi un drošības noteikumi.
#FKUpīte dreiži laiss tautuos jov caturtū disku
Te karantīnas laika video klips Irēnas Slišānes mīļuokejai dzīsmei - Kiukova zagiuze:
#UpītieDzeiveJauka
#FKUpīte koncerts
Upītes kultūrtelpā projektu byrums
1) Namaterialuos kulturas montuojuma saglobuošona, puormontuošōna i populariziešona Upītes kultūrtelpā i Zīmeļlatgalie.
2) Kūkovas nūvoda bārnu i jaunīšu folkloras svātki Upītie
3) Folkloras kūpas "Upīte" dalība starptautiskejā folkloras festivalā Nowa Ruda, Pūlejā
4) CD - Upītes puses veiru dzīsmes
5) Latvijas Nacionālā teātra , Latvijas Leļļu teātra i Dirty Deal Teatro vīsizruodes Upītie
6) Meilys aiļu i dzīsmu festivals "Upītes Uobeļduorzs"
Sekoj informacejai i brauc gostūs
#UpītieDzei veJa uka
#FKUpīte ar vierīnu nūsliedze Boņuks 2019 ceremoneju
Ontona dīnas ļustes
