Rodūšūs dorbu konkurss - Tuo jī dzeivova zili, zali i ieda kuopustus ai gali

2. feb. 2023, Nav komentāru

Teik izsludynuots rodūšūs dorbu konkurss veļteits Latgolas patriotam i dzejnīkam Ontonam Slišānam

Jēkaba Slišāna zeimejums Ontona Slišāna puosakai Dvors ai kuojuom, 2023.gods

Dzejnīks, rakstnīks, folklorists, nūvodpietnīks i muokslinīks Ontons Slišāns ir zīmas saulgrīžu bārns, dzims 28. decembrī, bet vuordadīnu svieteja 18. janvarī. Raudzeisim sajust Ontona Slišāna goru – pīsadolūt rodūšūs dorbu konkursā.

Mierkis: aplīcynuot pīdareibu i mīleisteibu sovam dzymtajam nūvodam i styprynuot latgaliskū kulturidentitati.

Organizators: Namaterialuos kulturas montuojuma centrs „Upīte”.

Daleibnīki: Školāni i pīaugušī.

Nūtikšonas laiks: 2023. goda 18. janvars – 2023. goda 6. apreļs.

Konkursa īdvesmas olūts: Ontona Slišāna puosakas, kuras piec atmiņu stuostīm pīrakstiejuuse Mārīte Slišāne, puosakas meklej ite: Ontona Puosakas

Konkursa nūlykums:

Nūlykums_Rodusus_dorbu_konkurss_2023_LTG.docx

Nolikums_Radoso_darbu_konkurss_2023_LAV.docx

Ontona dīnas ļustes

14. jan. 2023, Nav komentāru

Šūgod Ontona Slišāna 75 godu jubilejas godie Ontona dīnas ļusties reikuosem pyrmū golda spieles "Čipierksneits" čempionatu!

#FKUpīte - jauns videoklips

5. jan. 2023, Nav komentāru

Folkloras kūpa "Upīte" iz 2022.goda Zīmassvātkīm duovynoj jaunu videoklipu. Klausīs, skotī i baudi.

Jov 3. reizi nūtiks "Gūdi"

28. nov. 2022, Nav komentāru

3.decembrie Bolvu nūvodā jou trešū reizi svieties Namaterialuos kulturas montuojuma svātkus "Gūdi". Atzeimejūt 4 godu jubileju "Upītes kultūrtelpas" īkļaušonai Nacionalejā namaterialuos kultruras montuojuma sarokstā, tiks sacāts paļdīs ituos puses namaterialuos kulturas veicynuotoj';im, atbalstietojīm i leidzijutejīm. Svātkus reikoj Namaterialuos kulturas montuojuma centrs "Upīte", bet jī nūzarysynuos Šķilbēnu pagasta kultūras centrā "Rekova". Svātku koncertā pīsadalies - Laima Jansone i DJ Monsta projektā ZeMe, grupas "Dabasu Durovys" solists Arnis Slobožaņins, #FKUpīte, bārnu fokloras kūpa "Upīte", grupa "Unknown Artist" i leģendāruos Šķilbanu pogosta rokgrupas "Karburators" līders Vilis Cibulis, bet koncertu vadies "Upītes Kultūrtelpas" līderis Andris Slišāns i juo treis dāli.

Upītes Uobeļduorzs 2022

9. sep. 2022, Nav komentāru

Prīks, ka rudens kluot i vacuokīs Latgalīšu festivals - meilys aiļu i dzīsmu festivals "Upītes Uobeļduorzs" ir kluot.

Teikamies:

Te Uobeļduorza himna:

Svātki Upītie ar teātrīm, simpoziju i Lipa Kust

13. aug. 2022, Nav komentāru

Šūgod svātkus suokam svineit 12.augustā i sviniesem leidz pat 28.augustam. Svātkus īsuoks Dailes teātris ar izruodi ELPA, viel pi myusīm gasties Latvijas Nacionālais teātris ar izruodi "Tik mīla vien", Dirty Deal Teatro ar izruodi "Konklāvs", pašus mozuokūs skatietojus prīcies Latvijas Leļļu teātris ar izruodi "Naksitrallīši".

Šūgod byus arī tekstilmuokslenīku i muzikantu simpozijs, kurā muokslenīki radies jaunu vides objektu Upītes Kultūrtelpā, kas byus skotams, tasutams, sajiutams i dzierdams.

Svātku kulminācija byus storptautiskīs folkloras festivals "Lipa Kust", kur pīzadalies Latvīšu, Lītuvīšu, Igauņu i Pūļu folkloras kūpas.

Precīzuoka programma te:

12.08. pl. 18:00 Dailes teātris ar izruodi “Elpa”, īeja EUR 6,00 – nūteik kultūras centrā “Rekova”

17.08. – 24.08. Tekstilmuokslenīku i jaunūs muzikantu Simpozijs – nūteik “Upītes kultūrtelpā”

19.08. pl. 13:00 Latvijas Leļļu teātris ar izruodi “Naksitrallīši”, īeja EUR 3,00, bārnīm leidz 12 godīm bez moksas – nūteik kultūras centrā “Rekova”

20.08. pl. 18:00 Latvijas Nacionālais teātris ar izruodi “Tik mīla vien”, īeja EUR 6,00 – nūteik Upītes sportlaukumā.

25.08. pl. 16:00 “Styprūs skriejīns” komanduom pa 4 cilvaki, vacums nav īrūbežuots, vālams 2 sīvītes i 2 veirīši, pīzasaciet leidz 24.08. whatsapp iz numuru 29621058.

26.08. pl. 17:00 Dirty Deal Teatro ar izruodi “Konklāvs”, īeja EUR 4,00 – nūteik kultūras centrā “Rekova”

24.08. – 28.08. storptautiskīs folkloras festivāls “Lipa Kust”, pīsadola: Latveja, Lītuva, Igauneja, Pūleja. Festivāla programma:

25.08. pl.10:00 Valstu danču meistarklases – nūteik kultūras centrā “Rekova” , īeja breiva

25.08. pl. 21:00 – Danču nakts – nūteik kultūras centrā “Rekova” , īeja breiva

26.08. pl. 19:00 Lipa Kust koncerts Viļakas estrādē, īeja breiva

27.08. pl. 18:00 Lipa Kust koncerts Rugāju estrādē, īeja breiva

28.08. pl. 16:00 Lipa Kust lylīs nūslāguma koncerts Upītes sportlaukumā

28.08. pl. 20:00 Balle – Artūrs Jauntēvs ar grupu, Upītes portalaukuma, īeja breiva

Visas biļetes pieejamas bezrindas.lv vai pasākumā uz vietas

Biļetes te:

#UpītieDzeiveJauka

Vairuok informacejas: facebook.com/NKMCupite

Leigojam i Pīdzīdam

18. jūn. 2022, Nav komentāru

Šūgod Upītie plaša programma. Lylīm i mozīm! Vacīm i jaunīm! Sazateikam

Mikeļam Bukšam 110

28. mai. 2022, Nav komentāru

Trešdiņ, 1. junī, Bolvu nūvodā ar pīmiņas pasuokumu 110. jubilejā tiks gūdynuots literaturas i kulturas viesturnīks, volūdnīks i publicists Mikelis Bukšs (1912–1977), vīns nu īvārojamuokūs latgalīšu (latgaļu) trimdas kulturas darbinīku. Ar pīmiņas strieči i bārnu folkloras kūpu i kapelu koncertu Bukšs tiks gūdynuots sovā dzymtajā pusē – Škilbānu pogosta Plešovas cīmā.

Īvārojamais latgalīšu (latgaļu) trimdas kulturas darbinīks – literaturas i kulturas viesturinīks, volūdnīks i publicists Mikelis Bukšs dzims 1912. goda 1. junī Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta Plešovā. Dzeivuojs i muocejīs Baļtinovā i Rēzeknē, struoduojs Aglyunā, Rēzeknē i Daugovpilī, bet 1944. godā nūbraucs biegļu gaituos iz Zvīdreju, kur vadejs tuoluokū dzeivi. Dzeivuodams Zvīdrejā, Bukšs aktivi dorbuojās trimdas sabīdryski politiskajuos organizacejuos, jis bejs vīns nu latgalīšu organizaceju dybynuošonas iniciatoru i vadeituoju. Kuo zynuotnīks pietejs latgalīšu kulturas i literaturas viesturi i volūdu, sarakstejs nūzeimeigus pietejumus Latgolas kulturviesturē. Myužeibā nūguojs 1977. godā i paglobuots Stokholmā, iz kopa pastateits pīmiņas akmiņs ar uzrokstu “Latgolas dvēseles tulks”. Mikeļa Bukša davuma gūdynuošonai pīminekli pastateiti ari Rēzeknē i Plešovā pi dzymtuo dvora.

1. junī Mikeļa Bukša dzimšonas dīna tiks svieteita Bolvu nūvodā – pušdīnis laikā ar sasapuļciešonu pīmiņas striečei Baļtinovas pogosta Merkuzīnes kopūs, kur paglobuoti Bukša dzymdynuotuoji, nu vīnā stuņdē piec pušdīnu Škilbānu pogosta Plešovā pi Bukša dzymtuo dvora, kur byus svātku sasatikšona ar Upītes Baļtinovas, Rekovas, Viļakas i Viduču bārnu folkloras kūpom i kapelom.

Mikeļa Bukša gūdynuošonas pasuokuma organizators, Namaterialuos kulturas montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slisāns stuosta: “Man nu biernības, kod viel muocejūs Upītes pamatškolā, Mikeļa Bukša dzimšonas dīna palykuse pīminie ar pyrmū breivlaika dīnu, sauli, dančīm i rūtaliem Plešovā. Mes ar vacuokim, Ontonu i Irenu Slišānim, kotru godi 1. junie iz tīni braucem. Tān, izaugūt lylam, man ir lepnums, ka dzeivoju tumā pat nūvodā i pogostā, kur dzims izcylais Latgales zynuotnīks. Deļtuo itūgod svātkus svietiesem kūpā ai nūvoda bārnim.”

Jau februarī, 110 dīnas pyrma jubilejas, suocūt dūmuot par Bukša dzimšonas dīnu i aicynojūt Latgolas kulturas darbinīkus, īstuodes i cytus interesentus pasadaleit ar stuostim i atmiņom par Mikeli Bukšu, internetā akceju #SazavasalojarMikeliBukšu aizsuoce Bolvu Centraluo biblioteka, itūs stuostus publicejūt sovā profilā socialajā teiklā “Facebook”. Akcejas idejas autore, bibliotekas vadeituoja Ruta Cibule soka: “Dūmoju, ka Mikeļs Bukšs šupavasar var justīs laimeigs! Juo i juos dzeivesbīdrenes Janinas Bukšs pīnasumu Latgolas izzynuošonā i latgalīša pošapziņas veiduošonā mes daudzynojam jou 110 dīnas pyrms Mikeļa leluos jubilejas. Izaver, ka asam tykuši par lelu sovejūs pulku, kuri naspiej dzeivuot bez Mikeļa rakstietuo vuorda. Deļtup 1. junī vysi, kuru sirdis dzeivoj Latgolai, tiek aicynuoti puļcietīs Merkuzīnes kopūs i Plešovā. Ļustiesem i runuosem par Mikeli!”

Ančipovas pīmines vīta

17. jan. 2022, Nav komentāru

1920.goda 13.janvarie Ančipovā nūrysynovuos Latvejas atbreivuošonas cīņas. Šūgods 2022.goda 13.janvarie par gūdu 102.goda dīnai pi Ančipovas azara tyka īsvietiets akmins pīmineklis Latgales Partizanu pulkam.

Pīminam i gūdynojam sovus vactāvus, vacvactāvus.

Izalaušonuos spiele - Pīci Panti

22. dec. 2021, 1 komentārs

Ūtardiņ, 28. decembrī, Bolvu nūvoda Upītē slāgtuos školas sātā tiks atkluota pyrmuo i cikom vīneiguo izalauzšonas ustoba-spēle latgaliski. Jaunajai izalauzšonas ustobai dūts nūsaukums “Pīci panti”, tei ir veļteita nūvodpietnīkam, dzejnīkam, folkloristam Ontonam Slišānam (1948–2010) i byus daīmama kotram spēlēt grybātuojam.

Izalauzšonas ustobā “Pīci panti”, kab nu tuos tiktu uorā, byus juopadora pīci aizdavumi. Kotram aizdavumam ir pīmaklāts kuods Ontona Slišāna dzejūļs, kas vadynoj spālātuoju dūmas vajadzeigajā vierzīnī. “Pīci panti” idejas autors, Namaterialuos kulturas montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, par jaunumu Upītē soka: “Myusu izalauzšonas ustobā ir treis lītas, kas tū atškir nu cytu leidzeigu ustobu: vusa pyrma, ite vuss ir latgaliski, ūtrei – ite ir bišu strūps i treša – sova vīta ustobā ir lelajim aužamajim stuovim. Taisūt spēli, gribējom, kab dalinīki koč drupeit īpazeist Ontonu Slišānu, juo aizaraušonas, namaterialū kulturu i, saprūtams, ari latgalīšu volūdu.”

Jaunuos izalauzšonas ustobas “Pīci panti” aizdavumus sastatejs Kristaps Auzāns, kurs sovulaik taisejs ari Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” pīduovuotū spēli “Ziedoņa klase” Reigā, kas sajēmuse apbolvuojumu “Kilograms kultūras 2019” kategorejā “Pārsteigums”. Aicynojūt gostūs iz Upīti i īdrūsynojūt spēlēt grybātuojus, izalauzšonas ustobas “Pīci panti” taiseituoji soka, ka spēlei nav vajadzeigas prīškzynuošonas, viņ prasme laseit, īsaklauseit i sasprīst tuoļuokuos reiceibas. Planavuotais ustobas izspēliešonas laiks ir aptyvai vīna stuņde.

Pi idejas par izalauzšonas ustobu eistynuošonas tolkā guojuši Lauku Atbolsta dīnasta LEADER programa ar ustobas remonta projekta atbalsteišonu i Latgolas kulturas programa, kuru eistynoj Vaļsts kulturkapitala fonds, a/s “Latvijas valsts meži” i Latgolas regiona atteisteibas agentura, ar pošas spēles izstruodes atbolstu.

“Pīci panti” oficialuo atkluošona paradzāta 28. decembrī, taišni Ontona Slišāna dzimšonas dīnā, vīnā stuņdē piec pušdīņu. Kuo pyrmuos oficialuos spālātuoju komandas dalinīki paaicynuoti Latvejas Republikas Saeimas deputate Ilga Šuplinska, Bolvu nūvoda vadeituojs Sergejs Maksimovs, latgalīšu kulturas ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Edeite Husare, Latgolas Regionaluos televizejas žurnaliste Beatrise Jakobsone, kuo ari kuods nu Latvejas Radejas Latgolas studejas jaunīšu raidejuma “Pīci breinumi” puorstuovu.

Vaira informacejas:

Andris Slišāns

Namaterialuos kulturas montuojuma centra “Upīte” direktors

Mob. tel. +371 29621058

e-posts: [email protected]

#UpītieDzeiveJauka

Rodūšūs dorbu konkurss

13. dec. 2021, Nav komentāru

Teik izsludynuots rodūšūs dorbu konkurss veļteits Latgolas patriotam i dzejnīkam Ontonam Slišānam

Dzejnīks, rakstnīks, folklorists, nūvodpietnīks i muokslinīks Ontons Slišāns ir zīmas saulgrīžu bārns, dzims 28. decembrī, bet vuordadīnu svieteja 18. janvarī. Itys laiks Ontonam beja rodūšais laiks, kod jis sovu aktivū darbeibu veļteja Zīmeļlatgolai. Raudzeisim sajust Ontona Slišāna goru – pīsadolūt rodūšūs dorbu konkursā.

Mierkis: aplīcynuot pīdareibu i mīleisteibu sovam dzymtajam nūvodam i styprynuot latgaliskū kulturidentitati.

Organizators: Namaterialuos kulturas montuojuma centrs „Upīte”.

Daleibnīki: Latgolys nūvoda školu školāni i pīaugušī.

Nūtikšonas laiks: 2021. goda 13. decembris – 2022. goda 10. janvars.

Konkursa īdvesmas olūts: Ontona Slišāna dzejūļs:

KOTRU GODU

Kotru godu kaids breinums nūteik.

Div teleišus gūteņa atnas.

Treis jiereņi vuškeņai atskrīn.

Visteņa ūlu bez čaulas izdiej.

Zam ūzula zeiļu pībierst kai dečs.

Vacyns puorstuoj peipiet i olu dzert.

Māmeņa seņgaideitu duovonu nūpierk.

Tieteits nu tierga jaunu mašynu atdzan.

Naktī dabasūs kometu radzu.

Sapynā dīnvydu jyuruos maunu.

Kotru godu kaids breinums nūteik –

I es tuo breinuma gaidu.

Te nūlykums:
Rodusus_dorbu_konkurss_2021_LTG.docx

Radoso_darbu_konkurss_2021_LAV.docx

GŪDI

29. nov. 2021, Nav komentāru

Jov 2021. goda 4. decembrie svietiesem Namaterialuos kulturas montuojuma svātkus "Gūdi". Šūgod svātki nūtiks jov ūtrū reizi. Itumā reizie gūdynuosem 11 cylvakus, kas kūpj, atbolsta, leidzi jiut "Upītes Kultūrtelpai"

Šūgod svātku koncertu veiduos #FKUpīte, Unknown Artist, Ethno+Jazz, Dainis Skutelis, Rihards Krilovs. Apmeklietojus sageida dažuodi puorsteigumi. Pasuokumu vadies multimuokslenīce Evika Muizniece.

Pasuokumu atbolsta Valsts Kultūrkapitāla fonds

#FKUpīte 5.vido klips nu diska Padzīdam i...

3. okt. 2021, Nav komentāru

Itumā reizie video klips tapa dzīsmei Gar upes molu staigoju. Prūtams klips tyka filmiets pašas šmukuokuos upes krostūs - Styglovas gravuos. Skotīs i viertej pats.

Upītes Uobeļduorzam 20

10. sep. 2021, Nav komentāru

Jov 18.septembrie 18:00 Upītes spīdžeļu estradie svietiesem Upītes Uobeļduorza 20 godu jubileju.

Pīzavīnoj svinībuom arī Tu!

Nūzaklausī Upītes Uobeļduorza himnu:

Te apsaver, kuo svinejam 19 godu festivalu

A ituo nūsvinejam Uobeļduorza pilngadību

#FKUpīte jov uznāmuse 4 videoklipus

23. feb. 2021, Nav komentāru

Albūmā "Padzīdam i..." ir 17 veiru dzīsmes, folkloras kūpai ideja vusuom dzīsmiem uznimt video klipus. 2020. goda novembrie tapa pyrmī treis klipi, bet 2021. goda febrarie jov palaida tautuos caturtū klipu.

Muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs” pyrmū reizi skanēs breivā dobā

9. sep. 2020, Nav komentāru

Sastdiņ, 19. septembrī, iz sasatikšonu aicynoj vacuokais latgalīšu muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs”, bez kura niu jau deveņpadsmitū reizi nav īsadūmuojams rudiņs Zīmeļlatgolā. Ituo goda festivals pyrmū reizi tuo pastuoviešonas viesturē nūtiks breivā dobā. Festivala vadeišona uztycāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam, bet latgalīšu muziķu i literatu vydā byus gon “Dabasu Durovys”, “Laimas muzykanti”, “Unknown Artist”, Anna Rancāne, Ligija Purinaša, Ilze Sperga i cyti, kuo ari gaidomi eipašī gosti – grupa “100. debija”.

“Upītes Uobeļduorzs” ir vēļ arviņ vīneigais festivals, kurs kotru godu puļcej latgalīšu literatus i muziķus, īpazeistynojūt gon ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā, gon aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot kotram grybātuojam. Itūgod festivala dalinīku vydā ir grupas “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “Laimas muzykanti”, “Kei-Rei”, “Trešīs Ņutona lykums”, folkloras kūpa “Upīte”, bet ar literarajim prīšknasumim prīcēs Ligija Purinaša, Anna Rancāne, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane, Mārīte Slišāne, Karonhisake, Annele Slišāne, kuo ari Māris Mičerevskis. Itūgod festivala vadeišona uzticāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam (aba Mārtiņam Kozlovskim), kuruo dzymtas saknes ir taišni Zīmeļlatgolā, bet eipašūs gostu gūdā itūreiz byus grupa “100. debija”. Izmainis pīdzeivuos ari festivala formats – tys pyrmū reizi nūtiks uorā, eipašajā Upītes cīma solmu ruļļu estradē, kas vosoras golā sataiseita cīma centrā i tikū prīciejuse Upītes svātku pasuokumūs. Gaidūt festivalu, tuo reikuotuojs Andris Slišāns soka: “Uobeļduorzs Upītē byus jau deveņpadsmitū reizi, nu pyrmū reizi izīsim uorā nu īrostūs kluba sīnu, deļ tuo cīši ceram iz lobu laiku, jo loba festivala atmosfera byus tuopat!” Bet dzejneica Anna Rancāne pībiļst, ka ituo goda festivalu nadreikst laist garum, jo kod gon vēļ byuškūt tuoda izdeveiba – skaiteit dzeju solmu cysu ruļļūs.

Meilas aiļu i dzīšmu festivala “Upītes Uobeļduorzs” aizsuokums meklejams 2002. godā, i tys ir vacuokais da ituo nūteikūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma idejas autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurš sovulaik īsadūmuoja sataiseit sovpateigu dzejas dīnom veļteitu festivalu, kab popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Pošu reizi festivala organiziešonu turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai kasgadeju latgalīšu sasatikšonas reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda.

Festivala īejis beleti byus nūpārkami gon bezrindas.lv, gon iz vītas pyrma nūtikšonas 19. septembrī, suokums 18.00. Beletu cena nu 17.40 leidz 18.00 byus 3,50 €, bet piečuok 5,00 €. “Upītes Uobeļduorzs” reikuotuojs ir Namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”, Viļakas nūvodā, Škilbānu pogosta, Upītie.

Festivala nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Latvejas Republikas Kulturas ministreja, Latvejas Nacionalais kultururas centrs, Viļakas nūvoda dūme, Zīmeļlatgolas laikroksts “Vaduguns” i latgalīšu kulturas ziņu portals lakuga.lv.

Svātki Upītie - Solmu estrādie

9. sep. 2020, Nav komentāru

Svātki Upītie nūzasliedze ar breinum šmuku grupas Dakota koncertu. Vīnreizeji šmukā solmu ruļļu estrādie. Te var apsaviert kuo tys izaviera, bet tuos sajiutas, kas beja pasuokumā ir naaprokstamas!