Muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs” pyrmū reizi skanēs breivā dobā

Sastdiņ, 19. septembrī, iz sasatikšonu aicynoj vacuokais latgalīšu muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs”, bez kura niu jau deveņpadsmitū reizi nav īsadūmuojams rudiņs Zīmeļlatgolā. Ituo goda festivals pyrmū reizi tuo pastuoviešonas viesturē nūtiks breivā dobā. Festivala vadeišona uztycāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam, bet latgalīšu muziķu i literatu vydā byus gon  “Dabasu Durovys”, “Laimas muzykanti”, “Unknown Artist”, Anna Rancāne, Ligija Purinaša, Ilze Sperga i cyti, kuo ari gaidomi eipašī gosti – grupa “100. debija”.

“Upītes Uobeļduorzs” ir vēļ arviņ vīneigais festivals, kurs kotru godu puļcej latgalīšu literatus i muziķus, īpazeistynojūt gon ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā, gon aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot kotram grybātuojam. Itūgod festivala dalinīku vydā ir grupas “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “Laimas muzykanti”, “Kei-Rei”, “Trešīs Ņutona lykums”, folkloras kūpa “Upīte”, bet ar literarajim prīšknasumim prīcēs Ligija Purinaša, Anna Rancāne, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane, Mārīte Slišāne, Karonhisake, Annele Slišāne, kuo ari Māris Mičerevskis. Itūgod festivala vadeišona uzticāta raidejumu i pasuokumu vadeituojam Kozmenam (aba Mārtiņam Kozlovskim), kuruo dzymtas saknes ir taišni Zīmeļlatgolā, bet eipašūs gostu gūdā itūreiz byus grupa “100. debija”. Izmainis pīdzeivuos ari festivala formats – tys pyrmū reizi nūtiks uorā, eipašajā Upītes cīma solmu ruļļu estradē, kas vosoras golā sataiseita cīma centrā i tikū prīciejuse Upītes svātku pasuokumūs. Gaidūt festivalu, tuo reikuotuojs Andris Slišāns soka: “Uobeļduorzs Upītē byus jau deveņpadsmitū reizi, nu pyrmū reizi izīsim uorā nu īrostūs kluba sīnu, deļ tuo cīši ceram iz lobu laiku, jo loba festivala atmosfera byus tuopat!” Bet dzejneica Anna Rancāne pībiļst, ka ituo goda festivalu nadreikst laist garum, jo kod gon vēļ byuškūt tuoda izdeveiba – skaiteit dzeju solmu cysu ruļļūs.

Meilas aiļu i dzīšmu festivala “Upītes Uobeļduorzs” aizsuokums meklejams 2002. godā, i tys ir vacuokais da ituo nūteikūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma idejas autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurš sovulaik īsadūmuoja sataiseit sovpateigu dzejas dīnom veļteitu festivalu, kab popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Pošu reizi festivala organiziešonu turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai kasgadeju latgalīšu sasatikšonas reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda.

Festivala īejis beleti byus nūpārkami gon bezrindas.lv, gon iz vītas pyrma nūtikšonas 19. septembrī, suokums 18.00. Beletu cena nu 17.40 leidz 18.00 byus 3,50 €, bet piečuok 5,00 €. “Upītes Uobeļduorzs” reikuotuojs ir Namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”, Viļakas nūvodā, Škilbānu pogosta, Upītie.

Festivala nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Latvejas Republikas Kulturas ministreja, Latvejas Nacionalais kultururas centrs, Viļakas nūvoda dūme, Zīmeļlatgolas laikroksts “Vaduguns” i latgalīšu kulturas ziņu portals lakuga.lv.

Svātki Upītie - Solmu estrādie

Svātki Upītie nūzasliedze ar breinum šmuku grupas Dakota koncertu. Vīnreizeji šmukā solmu ruļļu estrādie. Te var apsaviert kuo tys izaviera, bet tuos sajiutas, kas beja pasuokumā ir naaprokstamas!

Ontons Slišāns - Upītes Kultūrtelpas pamats

Ontona Slišāna Upītes kultūrviestures muzejā ir īkuortuota jauna izstuode. Stosts par Ontonu Slišānu un pamata īlikšonu "Upītes Kultūrtelpai"

Svātki Upītie

Šūgod svātkus sviniesem 10 dīnas.

Īsuoksem ar Tekstilmuokslas simpoziju.

Turpynuosem ar U`pītes etnografiskuo ansambļa 40 godu jubileju. Skatiesemies  treis teātra izruodes i nūsliegsem ar grupas "Dakota" balli.

Pa vydam, spieļuosem, veiduosem i sportuosem.

Napalic molā!

#UpītieDzeiveJauka

 

π-dzīdam - Īleiguošona

Šūgod īleiguošona sovaduoka! Sazatiksem jov 20.jūnijā.

Izdūts Zīmeļlatgolas veiru dzīšmu albums

Viļakas novada folkloras kopa “Upīte” izdevusi Ziemeļlatgales vīru dziesmu albumu “Padzīdam i…”, kura ierakstā līdzās folkloras kopas dalībniekiem piedalījušies arī Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Jānis Strapcāns, Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Katrīna Dimanta un citi. Albuma prezentācija paredzēta 20. jūnijā Upītē notiekošajā pasākumā “π-dzīdam”.

 

Jaunajā albumā, kas ir jau ceturtais folkloras kopas albums, iekļautas 17 Ziemeļlatgales dziesmas. Tās savas dzīves laikā no Upītes puses teicējiem pierakstījis novadpētnieks, dzejnieks, folklorists Ontons Slišāns (1948–2010). 2009. gadā Ontons Upītes Tautas namā vadīja meistardarbnīcu “20. gs. pirmās puses visvairāk dziedātās dziesmas Upītes apkārtnē”, kas bijusi kā ierosme folkloras kopas vadītāja Andra Slišāna idejai par šo dziesmu ierakstīšanu albumā. 14 albuma dziesmas ir tieši no šīs meistardarbnīcas, bet tās albumā papildinātas ar vēl trim Upītes puses dziesmām. Kā mazi bērni vīru dziesmu meistardarbnīcās savulaik piedalījās arī folkloras kopas dalībnieki, Ontona Slišāna mazbērni Kate un Domeniks Slišāni, kuri nu ir dziesmu 2020. gada apdaru autori.

 

Albuma ierakstā līdzās folkloras kopas “Upīte” dalībniekiem piedalījušies un Ziemeļlatgales dziesmas iedziedājuši arī Latvijā labi zināmi mūziķi – Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Jānis Strapcāns, Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Katrīna Dimanta, Arnis Slobožaņins, tāpat ierakstā piedalījušies arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, grupa “Unknown Artist” un citi.  

 

“Padzīdam i…” vizuālo noformējumu veidojuši Jēkabs Slišāns un Artūrs Slišāns, dziesmu ierakstus apstrādājis Māris Keišs. Albuma izdošanu atbalstījuši: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

20. jūnijā Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte” aicina uz tradicionālo ielīgošanu Viļakas novadā – pasākumu “π-dzīdam”, kas reizē būs arī jaunā albuma “Padzīdam i…” prezentācijas pasākums. Albuma prezentācija iecerēta plkst. 17.00, bet vakara koncerta programma no 18.00. Pasākumā šogad piedalīsies folkloras kopa “Upīte”, grupa “Unknown Artist”, grupa “All Day Long”, kā arī “The Evening Sun” un apvienība “Kei-Rei”. Ieeja albuma prezentācijas pasākumā bezmaksas, vakara koncertā – 1,00 €, nopērkot biļeti iepriekšpārdošanā bezrindas.lv. Pasākuma norisē tiks ievēroti visi šobrīd noteiktie pulcēšanās ierobežojumi un drošības noteikumi.

#FKUpīte dreiži laiss tautuos jov caturtū disku

Te karantīnas laika video klips Irēnas Slišānes mīļuokejai dzīsmei - Kiukova zagiuze:

#UpītieDzeiveJauka

#FKUpīte koncerts

Koncerta tīšraides īroksts

Upītes kultūrtelpā projektu byrums

2020. gods Upītes kultūrtelpā īzasuocīs ar lobuom ziniem. Valsts Kultūrkapitāla fonds atbalstejs vasalus 6 projektus:

1) Namaterialuos kulturas montuojuma saglobuošona, puormontuošōna i populariziešona Upītes kultūrtelpā i Zīmeļlatgalie.

2) Kūkovas nūvoda bārnu i jaunīšu folkloras svātki Upītie

3) Folkloras kūpas "Upīte" dalība starptautiskejā folkloras festivalā Nowa Ruda, Pūlejā

4) CD - Upītes puses veiru dzīsmes

5) Latvijas Nacionālā teātra , Latvijas Leļļu teātra i Dirty Deal Teatro vīsizruodes Upītie

6) Meilys aiļu i dzīsmu festivals "Upītes Uobeļduorzs"

Sekoj informacejai i brauc gostūs 

#UpītieDzei veJa uka

#FKUpīte ar vierīnu nūsliedze Boņuks 2019 ceremoneju

#FKUpīte - Lai zaļoj jauneiba

Ontona dīnas ļustes

18.janvarie nūzasliedze rodūšūs dorbu konkurss, kas veltiets Ontonam Slišānam. Šūgod tika īsnāgti 150 zeimejumi i 92 rokstūšī dorbi, nu tīm 16 autori beja rakstejuši Latgalīšu volūdā. Ontona dīnas ļusties apbolvovam konkursa laureatus i klausejamies breinum jauku koncertu, kū snīdze Upītes jaunuokī muzikanti i Kate, Domeniks, Raina i Toms.

Čiganu masku gataviešonas meistardarbnīcas

Stuostu, stuostu puosacini...

28.decembrie Ontona Slišāna 71. dzimšonas dīnā, Upītie nūtiks jautra komandu spiele, kas balstieta vusuodu posaku motīvūs. Komandas 5 cylvaku sastāvā pīzasokat leidz 24.decembram pi Andra Slišāna, rosktūst, zvonūt iz 29621058 voj socialejūs teiklūs.

Sazateikam Upītie. #UpītieDzeiveJauka

Paļdīs par atbolstu Latvejas Republikas Kulturas ministrejai i Latvejas Nacionālejam Kultūras centram

Latvejas Televīzijā drusku par "Gūdīm"

Nūtiks pyrmī namaterialuo kulturas montuojuma svātki “Gūdi

22. novembrī Viļakas nūvoda Škilbānu pogosta Upītē nūtiks pyrmī namaterialuo kulturas montuojuma svātki “Gūdi”, kurus, svietejūt goda jubileju Upītes kulturtelpas īkļaušonai Nacionalajā namaterialuo kulturas montuojuma sarokstā i grybūt pasceit paļdis ituos puses namaterialuos kulturas veicynuotuojim, atbaļsteituojim i leidza jutiejim, reikoj Namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”. Svātku koncertā pīsadaleis Jānis Aišpurs, folkloras kūpa “Upīte”, grupa “Unknown Artist” i Rēzeknes nūvoda i Juoņa Ivanova Rēzeknes muzykas vydsškolas pyutieju orkestris, bet koncertu vadeis Māris Susejs.

Upītes kulturtelpa, kas taišni pyrma goda tyka īkļauta Nacionalajā namaterialuo kulturas montuojuma sarokstā, ir daļa nu viesturyskuo Abrenes apriņča i unikala ar saglobuotū i dzeivū Zīmeļlatgolas latvīšu (latgalīšu) kulturas montuojumu, tradicejom i volūdu. Upītes kulturtelpas suokums – 20. gs. 30. godi, bet 40.–50. godūs, izaveidojūt kolhozim, tyka radeits pamats Upītes cīmam, kas atsarūn centrā vacajai kulturtelpai, kū veidoj lelī cīmi. Upīte ir pazeistoma gon ar Zīmeļlatgolai rakstureigū folkloras montuojuma globuošonu i aktivu populariziešonu, tei sovulai beja dzejnīka i nūvodpietnīka Ontona Slišāna darbeibas vīta, kai ari myusu dīnuos Upīte ir vīna nu aktuovuokūs latgaliskūs nūtikšonu vītu Latvejā, reikojūt kai vacuokū latgalīšu dzejas i muzykas festivalu “Upītes Uobeļduorzs”, folkloras festivalu “Lipa kust” i cytas nūtikšonas. Kab gūdynuotu ituos kulturtelpas kūpiejus, veicynuotuojus, atbaļsteituojus i leidza jutiejus, pyrmū reizi Viļakas nūvoda Upītē teik reikuoti lelī svātki “Gūdi”, kurūs vēļ nabejušā veidā sasaveis tradicionalais ar myusdīneigū gon mutvuordu i amatnīceibas, gon kulinarajā Upītes kulturtelpas montuojumā. Svātku koncertā 22. novembrī 19.00 pīsadaleis grupas “The Sound Poets” solists Jānis Aišpurs, folkloras kūpa “Upīte”, grupa “Unknown Artist” i Rēzeknes nūvoda i Juoņa Ivanova Rēzeknes muzykas vydsškolas pyutieju orkestris, bet koncertu vadeis Māris Susejs. Piec koncerta svineiguos daļas byus balle i daņči ar grupu “Celinieki”.

Namaterialuos kulturas montuoja centra “Upīte” direktors Andris Slišāns par svātku “Gūdi” idejas rosšonūs soka: “Ideja par ituodim svātkim roduos jau seņ, tik nazkai nasaguoja pīpiļdiet, bet itūgod ir tys eistīs gods i eistuo dīna! Jubileja vīnam godam Namaterialuo kulturas montuojuma sarokstā ir lobs laiks, kab izlyktu punktu iz “i” tam, kas jau padariets, i suoktu jaunus i ambiciozus projektus. Gribīs tuodūs svātkūs pasciet paļdis vusim, kuri veicynoj, atbolsta i jiut leidza Upītes puses kulturai.”

Upītē dorbuošonuos, ceļūt gūdā taišni namaterialū kulturas montuojumu, turpynuosīs vēļ i vēļ, kū aplīcynoj ari itūgod nūslāgtais bīdreibas “Upītes jauniešu folkloras kopa” i Latvejas Nacionaluo kulturas centra leigums par sadarbeibu projektā “Kulturas tradiceju saglobuošona i populariziešona i storpkulturu dialoga veicynuošonas pasuokumu organiziešona Latgolas regionā”, kai ari apsajimšona dūt jaunu dzeivi i virzeibu pārn slāgtuos Upītes pamatškolas telpom.

Namaterialuo kulturas montuojuma svātki Upītie

2019.goda 22.novembrie 19.00 Namateriāluos kulturas montuojuma centrā "Upīte" svietiesem Namaterialuos kulturas montuojuma svātkus "GŪDI". 

2018.goda novembrie Latvijas Nacionālais kultūras centrs paziņova, ka "Upītes kultūrtelpa" tyka īkļauta Nacionālejā Namaterialuos kulturas montuojuma sarokstā. Paguojs gods i mes kūpā sviniesem svātkus. Saciesem paļdīs vuordus, klausiesemies koncertu, kur sazaveis dažuodas muokslas, doncuosem dančus i atsapyusem. Prīcuosemies kūpā byut!

#FKUpīte Baltkrīvejā

Upīte konkursā beja uzaicynuota, kuo eipašī gosti, jū kūpai ir nasen izguojs kuozu dzīsmu albums "Ryugts".

Te video facebukā nu meistardarbnīcuom

Nūslāgumā kuo eipašī gosti folkloras kūpa "Upīte"kuopa uzastuot iz kulturas noma lyluos skaruves. Te beja cīši atsauceigi skatietoji i klausietoji, napuortraukti applaudej. Prīks!

Upītes Uobeļduorzam 18

   Upīte, vacuokīs latgalīšu festivals, mīlestības dzeja i dzīsme, rudenīgs līts, daudzi draudzīgu ļaužu, daudzi Latgolas dyžgoru, "Upītes Uobeļduorzs" svin sovu 18 godu jubileju. Namainīgi jou nu 2002.goda festivals nūteik trešejā septembra sastdīnie. Šūgod tuopat kuo pyrmīs festivals, tys nūteik 21.septembrie.

 grupa "Kei-Rei"

Upītes Uobeļduorza himna

grupa "Linga"

Paļdīs dzejnīkam Ontonam Slišānam, juo ideja par dzejas dīnu festivalu viel godsymta suokumā ir bejuse tik loba, ka kotru godi tei aug, dzeivoj i atsateistuos i šūgod sasniedze pilngadību. Kotru godi mes varam klausietīs dzeju, izbaudiet dzīsmes, sajust muojīgumu, izbaudiet latgaliskumu.

Šūgod apmeklietojus ar jautrīm jūciņīm prīceja festivala vadietojs Jānis Skutelis, prūtams, kuo eists latgalīts svātkus vadieja latgaliski. Svātkūs eipošā vītā tyka lykti dzejnīki, jī sieduost šyupulies laseja sovas dzejas ryndas, bet storplaikūs storp dzejnīkīm muzikanti suokūt nu folkloras i beidzūt ar smogū roku izšyupynova skateitojus.

Mozs īskots Uobeļduorzā ar Latgales TV aci.

Lyls paļdīs grupai “Kei-Rei” – par svātku atkluošonu, kuras daleibnīki ir festivala vīnaudži! Paļdīs #FKUpīte par dzīsmiem i eipošū vokora noglu – danci “Lipindraks”. Saļņovas kapela ļāva īzajust kuo eistā zaļumballie. Žvūrgzdyni – bārnu rokgrupa nu Rēzeknes puorsteidza ar spiecīgu dzīdojumu. Santa Savicka-Drozdova pyrms Uobeļduorza pate pīzasaceja dzīduot festivalā, prūtams, ka vīnovamies. Ja leidz šam Santu mes nazynovam, tod tādin īpazynam kuo skaistu i spiecīgu dzīsmu i bolss eipašnīci, super! Turpynojumā grupa “Dabasu Durovys”, kas šūgad “Upītes Uobeļduorzā” jou uzastuoje 13.reizi. Viel izbaudejam ģitāras virtuozu Rihardu Krilovu, dzīsminīku Vinsentu Kūkoju. Turpynojumā lylu puorsteigumu sagatavova grupa “Napruots”, kas piec dažu gadu puortraukuma otkon suokuse muziciet, prīks! Festivāla eipašī gosti grupa “Linga” tautas noma zāli pīpildieja tuo, ka nebeja kur pat odatai nūkrist. Paļdīs jīm par tū, ka vīnu dzīsmi centuos nūdzīduot latgaliski. Tuoļuok grupas “Unknown Artist” i “Gandreiž 10nīkā” izdancynova jaunīšus i festivalu mīļi i svinīgi nūsliedze meiteņu grupa nu Rēzeknes “Trešīs Ņūtona lykums”.

pasuokuma vadietojs Jānis Skutelis

Paļdīs Uobeļduorza dzejnīciem – Mārītei Slišānei, Līvijai Liepdruvietei, Ilzei Spergai, Dagnejai, Annai Rancānei, Inetai Atpilei-Juganei, Ligijai Purinašai, Mārītei Bikovskai i Karonhisakei.

dzejnīce Anna Rancāne Skatietoji, klausietoji, doncuotoji

Lyls paļdīs Valsts Kultūrkapitāla fondam, bīdreibai “Upītes jauniešu folkloras kopa”, SIA “DOLO”, SIA “ADVORS”, ZS “Kotiņi”, SIA "Anneles zeme" i Viļakas nūvoda dūmei.

Iz sazatikšonūs Upītie jov 19.09.2020. vacuokejā latgalīšu festivalā pasaulie “Upītes Uobeļduorzs”.

#UpītieDzeiveJauka!

                

Upītes Uobeļduorzs 2019

21. septembrī jau ostoņpadsmitū reizi, svietejūt simbolisku pylngadeibu, Viļakas nūvoda Upītē nūtiks vacuokais latgalīšu muzykas i aiļu festivals “Upītes Uobeļduorzs”, kuru itūgod vadeis komikis Juoņs Skuteļs, bet tymā pīsadaleis kai latgalīšu muziki, tai literati – “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “Napruots”, “Gandreiž 10nīkā”, “Trešīs Ņutona lykums”, “Žvūrgzdyni”, Ilze Sperga, Anna Rancāne, Ligija Purinaša i cyti. Ituo goda festivala eipašais gosts byus grupa “Linga”.

 

“Upītes Uobeļduorzs” ir vīneigais festivals, kurš namaineigi kotru godu puļcej latgalīšu literatus i muziķus, īpazeistynojūt kai ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā, tai aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot kotram interesentam. Naiztryukstūša festivala tradiceja ir ari kaids eipašais gosts – festivalā uzastuojs gon Renārs Kaupers, gon aktrise Zane Jančevska, gon dzīsminīks Kārlis Kazāks, grupys “Inokentijs Mārpls”, “Gain Fast” i cyti gosti. Itūgod festivala vadeišona uzticāta komikim Juoņam Skuteļam, kurs pats ari īt nu Latgolas, bet eipašūs gostu gūdā itūreiz byus grupa “Linga”.

Pylngadeibys festivalā “Upītes Uobeļduorzs” 21. septembrī itūreiz uzastuos muziki i grupas: “Dabasu Durovys”, folkloras kūpa “Upīte”, “Gandreiž 10nīkā”, “Trešīs Ņutona lykums”, Vinsents Kūkojs, “Unknown Artist”, “Kei-Rei”, “Žvūrgzdyni”, Rihards Krilovs, Saļņovas kapela i Santa Savicka-Drozdova, bet literari prīcēs Mārīte Slišāne, Ligija Purinaša, Karonhisake, Mārīte Bikovska, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane, Līvija Liepdruviete, Anna Rancāne i Dagneja.

Meilas aiļu i dzīšmu festivala “Upītes Uobeļduorzs” aizsuokums meklejams 2002. godā, i tys ir vacuokais da ituo nūteikūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma idejas autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurš sovulaik īsadūmuoja sataiseit sovpateigu dzejas dīnom veļteitu festivalu, kab popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Pošu reizi festivala organiziešonu turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai kasgadeju latgalīšu sasatikšonas reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda. Pyrma diveju godu topa ari jauna festivala “Upītes Uobeļduorzs” himnas verseja, kuras īrokstā pīsadaleja vairuoki Latvejā populari muziki – Māra Upmane-Holšteine, Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Guntis Rasims, Kristaps Rasims, Guntra Kuzmina-Jukna i Arnis Slobožanins. Himnas video versija nūsaverama ite: https://youtu.be/5VePltDJ_YY.

Atsaverūt iz aizvadeitajim niu jau ostoņpadsmit festivala godim, “Upītes Uobeļduorzs” reikuotuojs Andris Slišāns soka: “Verūtīs iz “Upītes Uobeļduorza” 18 godim, ir paspiejuse izaugt paaudze, kas cytuoži navar īsadūmuot septembri bez festivala, bez dzejas i dzīsmem latgaliski. Prīcej, ka dzejnīka Ontona Slišāna izsapņuotais sapyns ir dzeivs, aug lyls i šūgod palīk “pīaudzs”. Kotru godu kuods breinums nūteik i mest tū breinumu rodam.”

Festivala īejis beleti byus nūpārkami iz vītas pyrma nūtikšonas 21. septembrī, suokums 19.00. Beletu cena nu 18.40 leidz 19.00 byus 3,00 €, bet piečuok 5,00 €. “Upītes Uobeļduorzs” reikuotuojs ir Namaterialuos kulturas montuojuma centrs “Upīte”.

Festivala nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Viļakas nūvoda dūme, ZS “Kotiņi”, SIA “Dolo”, SIA “Advors”, Zīmeļlatgolas laikroksts “Vaduguns”, latgalīšu kulturas ziņu portals lakuga.lv i “Anneles zeme”.

#FKUpīte izdūd jaunu CD "Kuozas"

“Ryugts” ir jou trešīs folkloras kūpas “Upīte” albums. Jaunejā kūpas albumā “Ryugts” dzierdamas 14 dzīsmes latgaliski, kuras ir puormontuotas no Upītes puses dzieduotojuom. Vusas albuma dzīsmes ir par mīlestību, par cerību un precību laiku.

Albuma īrokstā pīsadaleja 14 folkloras kūpas dzīduotoji un muzikanti, smejūt, ka albuma golvanuo dūma ir ar muzikas pavadejumu uzlobuot demogrāfiskū situāciju valstie. Folkloras kūpas vadietojs Andris Slišāns par albuma ideju soka: “Nu īprīškejūs albumu izdūšonas beja jau paguojs kuods laicins, bet beja tuoda sajiuta, ka navar apsastuot i juoturpynoj īmyužynuot Upītes puses dzīsmes. Tuo kuo paši vēļ asam jauni, a dažim jauneiba jau suok atsakuopt, saprotam, ka ir eistais laiks īmyužynuot taišni kuozu dzīsmems.”