Helēna Šakina
Helēna Šakina (dz. Keiša) dz. 06.03.1933. Muote Agata (nu Bieliņu) i tāvs Pāvels. Auguse Surikovas cīmā 7 bārnu gimenie, kuo videjīs bārns. Dzīduotuoja, rūkdarbnīce, celu jūstu audieja. Pabeiguse Surikovas Nikodema Rancāna 4-klasīgū pamatškolu, kū cāluši beja Helēnas tāvs ar sovīm bruoļīm. Tod Baltinovas 7-gadīgū školu. Piec tam Kuorsovas vydškolu. Piec tam ir struodovuse par vacuokū pioneru vadietoju Sylaraču 7-gadīgejā školā. Beiguse Reigas pioneru vadietoju školu, vāluok beiguse Riezeknes pedagogiskū školu. Vāluok studejuse Daugaupils pedagogiskejā institutā, bet lyluokū myuža dali nūstruodovuse Upītes pamatškolā par matematikas školuotoju. 1961.godie satīk sovu nuokamū veiru Vitāliju Šakinu i vāluok puorzaciele dzeivuot iz Ančipovu. Muoja beja natuoli nu Kūkovas(Kuhvas) upes. Izaudzeja divas meitas.
Nu 1981.goda Helēna suoka dzīduot Upītes etnografiskejā ansamblie. 1983.godā ansambļa sīvuom paleidzeja nūkomplektiet Abrenes boltūs tārpus. Helēna saauda celu jūstas i celu apaudus pi Abrenes brunču apakšmolas. Leidz pat šudindīnai Helena cītīgi struodoj rūkdorbus: auž jūstiņas i oda zečītes.
Aust celu jūstas Helena ir īzamuocejuse nu sovas veira muotes, kod 80-tū godu suokumā gostūs beja atbraukuši Stalti tod, par vusu ustobu – nu vadža leidz ratiņam, veiramuote samatuse celu jūstu. Itei ari ir bejuse pyrmuo jūsta, kū Helena ir izauduse. Helena pīmin, ka veiramuotei i tāva muosai celaines ir bejušas ar “piediņīm (skujainuos)”. Aušona tuo īzapatykuse, ka vieļ sovā cīnejamā vacumā turpynoj aust. Lai nūaustu jūstu Helenai vāga vīnu voi divejas dīnas. Školas laikūs aust celaines ir muocejuse ari Upītes školas školānīm.
Helēna sovuos muojuos Ančypovā ir pīnāmuse iz meistarklasiem ari školānus nu Rekovas vydškolas. Kotrai jūstinei Helēnai kluot ir tautasdzīsme. Īdvasmu nam nu dabas i tautasdzīsme pate atīt. Jūstuos īauduse sauli, ūzūlu, pučes, ūgas, vuorpas i varavīksni. Helēnas muote ari zynovuse daudzi tautasdzīsmes. Lyluokejai daļai Upītes bārnu ir Helēnas duovynuotuo celaine.
Helēna atsazeist, ka jai pateik pīzadaliet dažuodūs konkursūs. Vīns nu tuodīm ir 2004.godā Latvejas Bankas reikuotīs eiro monētu reversu sižetu konkurss, kur Helēna īgiva gūdolguotū 3. vītu i premiju. Īsnāgtī dorbi tyka veiduoti kuo mandalas, kam apleik nūausta smolkīm dīgīm tematiska celaine i pīmāruota tautasdzīsme.
