Valentīna Keiša
Valentina Keiša dzymuse 1940. goda 15. novembrie Bolvu nūvada (tūlaik Abrenes rajona) Šķilbānu pogasta Dzjorgovas cīmā četru bārnu saimie. Domenika i Marijas Loginu saimie Valentina beja vīnīguo meitiņa, puorejī beja dāli.
Pyrmuo Valentinas škola beja Balkanu kolnūs Kangaru 7gadīguo škola. Ostītū klasi Valentīna pabeidz jou Upītes pamatškolā. Piec 17 godu vacuma izguoja muocietīs par šivieju pi krystamuotes Malvīnes Bukšas Plešovā. I dreiži vīn suoka struoduot Škilbanu sakaru nūdalie par telefonisti, vāluok Kudrovā par slauceju i vāluok struodava par “furažei” i tod vāluok Mukaušovā par slauceju. Piec kolhozu sabrukšonas zemnīkoj kūpā ai sovu meitu Ritu. Pīcu bārnu mamma, tuopiec nu 50 godīm aizguoja pensijā. Tuopat kuo Valentīnai ari juos bārnīm i mozbārnīm ir īaudzynuota sirsnība i mīlestība iz dorbu.
Valentīna ir vīna nu Upītes etnografisko ansambļa izcyluokejuom dzīduotojuom. Soka, ka dzīduošana nu gonu dīnuom ir bejuse jou mīluokuo līta, izkuopuse kuodā augstuokejā kūkā voi iz kuoda lyluo akmiņa i dzīdovuse, ka skanejs pat Gusakovā.
Valentīna divejas reizes ir uzastujuse Latvejas Nacionalejā operā Jura Karlsona simfoniskejā vīzijā “Vakarblāzma” ar “Kiukoj uoru zagiuzīte”. Valentīna soka, ka lyugšona, grāksyudze Dzagyužkolna katoļu baznīcā i uzgierbtīs boltīs Abrenes tārps ir nūmīrynovs i paleidzejs itū pīdzeivojumu puordzeivuot. Jū iz skatuves spieļova simfoniskīs orķestrs i Valentīnas dzīdojums i pazaruodiešonuos iz skatuves boltejā Abrenes tārpā pīškira simfoniskejai vīzijai tuodu kuo mītisku nūskaņu.
Valentīnai dvorā vīnmār ir pašas captuo maize, kuo jei soka: “Pašu captuo ir pašu captuo.”
Kūpā ai Stepcīti ir bejušas lyluokuos kolhoza saimenīces. Kolhoza lyluokī svātki ir bejušs apsiejības i ražas svātki. Pasuokumūs kluojušs goldus, struodovušs cauruom naktiem, lai paspātu. Stuosta, ka kuozu i bieru, kuo ari kolhoza lylū svātku goldu standarts ir bejs cyuka i talans.
Pi Valentīnas duorza molā atsarūn cīma krysts, pi kura Pakašovas cīma ļauds i tuvuokūs cīmu ļauds, maija mienesie īt dzīduot dzīsmes veltietas Marijas gūdam. Ap krystu vīnmār ir sakūpts i jū izrūtoi apleik zīdūšīs duorzs i pučes.
Stuosta, ka saļmas dzīduot Upītie īsuoka i īzamuoceja dzīduot ar Pakašovskū Stepcīti (Stefānija Keiša), kaut gon, kod bejuse moza saļmu tradicionaluo dzīduošuna Dzjorgovā ar nūtykuse i saļmas arī guojuse dzīduot nūmyrušejam ai sovu mammu leidz bieriem kotru dīnu i vieļ vīnu dīnu piec bieriem i tod piec sešu nedeļu. 1998.godie Holandes filmu studeja uzņiema dokumentalū filmu “Valentīnas stāsts”, kuo pamatā beja skumīguos, bet ari styprynūšuos sāru melodijas, kuras teik dzīduotas saļmu dzīdojumu laikā.
Pakašovā pi Valentīnas mujuos ir nūtykuši saļmu īroksti 2009. godie, kas ir izdūti 2012. godie Latvejas Universitates Literaturas folkloras i muokslas instituta, Aigara Lielbārža i Mārtiņa Boiko gruomatā i 3 CD diskūs “Psalmu dziedāsana Latgalē”.
Pi Valentīnas ir braukuši dažuodi etnomuzikologi i pietnīki, kuo pīmāram, Mārtiņš Boiko, Anda Beitāne, Aigars Lielbārdis, Andrejs Krūmiņš, Ilze Cepurniece.
Radio Marija maija mienesie ir transliejuse dzīdojumus pi Pakašovas Krysta.
2000. godā Valentīna Keiša sanāmusi Latvijas Amatnīcības kameras Gūda rokstu par kulturas montojuma saglobuošanu i populariziešonu, latviskuos vides veiduošonu, tradiciju turpinuošonu i izkūpšonu, sova omata prasmi aplīcyntūt apzinīgā dorbā i dzeivie.
Valentīna Keiša nu 2007.goda ir VKKF myuža stipendiāte.
Valentīna Keiša ir vīna nu Latvejas Namaterialuo kulturas montojuma viertību sarokstā īkļautū viertību "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" un "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" zynotojuom.
Valentīna cīši prīcojuos par jaunejīm, kas puornam dzīsmu tekstus i melodiju.
Gon par garīgūs dzīsmu, gon tautasdzīsmu melodijuom Valentīna Keiša soka tuo: “Pazaverīs dzīsmei vuordus i melodija pate atīt.”
Roksts īvītuots 2023. goda janvarie