Anna Keiša

Anna Keiša(Slišāne) dz. 29.02.1936. Tautas dzīsmu i gareigūs dzīsmu teiciejaPabeiguse Upītes 7-gadīgū školu.

 Anna Keiša, 2021.godie, sovā dzimšonas dīnā

Dzymuse Komugreivā Slišāna Ontana i Monikas (Ločmeles nu Sviļpovas) treis bārnu saimie, kuo jaunuokīs bārns. Tāvs beja zemnīks 1928.godie nūpierka sovu zemi. Annas tāvs muoceja spieļuot garmošku, jis saimie beja golvanīs kristīguos tradicejas turātuojs. Tāva mīļuokīs muzikalīs gobals beja “Augsti kolni, zaļi bārzi tī sorkonas ūgas auga, jauni puiš, siermi zyrgi vīgli mani vyzynova”. Vusa saime beja ticīga. Anne 10 godu vacumā beja īzamuociejusies aust lylajūs stuovūs 8 nīšu kuortuos. Saimie audzeja sovus lynus, puorstruodova i aude sovuom vajadzībuom dvīļus, pologus, goldautus, kraklus i bikses. Aude ari vadmolu, nu kuras šyva uzvalkus. Anne beja golvanuo lynu balynuotuoja. Dīnuos, kod beja ļūti saulains, Annei beja juonas audakli i juorozkluoj, lai saule balynoj, a vokarā - juosanas ustobā.

Mīlestība pret dorbu i dzīsmi Annai Keišai nu sova tāva i muotes. 

Anna Keiša (pyrmuo nu lobuos puses) kūpā ar Upītes etnografiskū ansambli 18.11.2011. Valsts svātku koncertā Reigā.

Upītes etnografiskejā ansamblie Annīte ir ūtruo bolsa dzīduotoja. Annīte dzīd ari vieļ garīguos dzīsmes nu vacuos puotaru gruomatas, kas jai ir palykuse montojumā nu sova tāva. Upītes pusie jei ir vīna nu pādejuom, kas zyn senūs garīgūs dzīsmu bolsus, kū dzīdova juos saimie i kū jei atsaceruos dzīduot vieļ nu sova tāva. Apsapreciejuos i dabova uzvuordu Keiša, sovā saimie izaudzynovuse divejus dālus.

Upītes etnografiskejā ansamblie dzīd nu ansambļa dybynuošaonas 1980.goda. Ansamblie ir atnasuse ari sovas dzīsmes. Tricej kolni, skanei meži ir Annes sacātuo dzīsme, kas ir ari ansambļa himna. I abeji diveji gobali Es karā i aizīdams ir Annītes dzīmes.


Pirkumu grozs